Dabiskā aromaterapija – Pirtstējas!

Pirts un ūdens procedūras – tās ir zāles pret visām slimībām!

Pirts aktīvi uzlabo organisma vielmaiņu, attīra ādu un dod tai iespēju izvadīt kaitīgās vielas – no organisma aktīvi tiek izvadītas nogulsnes, tajā skaitā arī liekie sāļi. Bez tam pirts karstais gaiss atver un attīra visas ķermeņa poras, aizvāc netīrumus un ādas atmirušās šūnas. Atbrīvotā āda brīnišķīgi uztver gaisā esošos pirtsslotu un akmeņu garaiņus, jeb pirts garu, tādejādi var ļoti efektīvi caur ādu un elpošanu iedarboties uz organismu un uzlabot veselību.

Karstais gaiss un masāžu ar pirts slotām dod ne tikai fizisku atjaunošanos, bet iedarbojas uz cilvēku arī ar slotas un pirts augu izdalītajām ēteriskajām eļļām, fitoncīdiem un aromātiem. Saunās populāro aromātisko eļļu vietā daudz efektīgāk ir izmantot dzīvu, pareizi izžāvētu un atbilstoši sajauktu augu maisījumus, vai atsevišķus augus.

Pirtij un vannai piemēroti sauso augu maisījumi.

Ikvienam augam ir savs enerģētiskais lauks, kas uz mums iedarbojas gan fiziskā līmenī ar bioloģiski aktīvam vielām, gan ar aromātu, kas regulē nervu sistēmas darbību un dod pozitīvas emocijas, gan ar informatīvo lauku, kas atstāj paliekošu iespaidu vēl ilgu laiku pēc pirts vai aromātiskas vannas apmeklējuma. Augi izplata cilvēkam nepieciešamu energoinformatīvo starojumu, ko ūdens un pirts tvaiki palidz mums uzņemt. Tas padara cilvēku stiprāku, atjauno saikni ar dabu un citiem cilvēkiem, attīsta intuīciju un iekšējo mieru.

Aromaterapija vannā piemērota pilsētas dzīvokļiem, tā iedarbojas līdzīgi kā pirtī. Cilvēka organisms satur lielu ūdens daudzumu, tādēļ ūdens procedūras ir vienas no iedarbīgākajām veselības atjaunošanā – mums ir viegli uztvert vannas ūdenī esošās aktīvās vielas. Papildus augu ēteriskās eļļās tiek uzņemtas ieelpojot smaržu no aromātiskā vannas ūdens. Pēc aromaterapijas vannām nevajag skaloties dušā, tad āda vēl visu nākošo dienu saglabās patīkamo pļavas augu smaržu.

Manā piedāvājumā ir žāvētu pļavas zāļu, koku lapu, skuju un citu Latvijas aromātisko augu maisījumi ar dažādu iedarbību. Maisījumi pirtij jāieber kādā traukā un jāaplej ar karstu ūdeni. Šo izvilkumu var gan pieliet pie pirtsslotu mērcējamā ūdens, gan pie ūdens ar ko uz akmeņiem uzmet garu, gan pie matu un ķermeņa skalojamā ūdens. Smaržīgos tvaikus var arī ieelpot un vienkārši turēt sev blakus uz lāvas. Visas pirtstējas ir arī dzeramas kā parastas tējas, aplejot 1ēdamkaroti tējas ar glāzi ūdens. Tās ir derīgas un glabājamas līdz pat nākamajai vasarai, kad tiek vākti jauni augi.

Gatavoju arī pirts slotas no dažādu koku lapām – ikvienam kokam ir sava noteikta, spēcīga enerģētika, kas veicina cilvēka veselības un dzīves ritma atjaunošanos. Par koku un zāļu enerģijām lasiet ŠEIT

 

Pirts gariņa palīgi.

 

Pirts mūsu tautai ir ierasta attīrīšanās un dabiskas dziedināšanas vieta, tajā joprojām notiek mistērijas ar dabas elementu palīdzību. Nekādi civilizācijas labumi nevar aizstāt karstos akmens garaiņus, smaržīgās zaru un zālīšu slotiņas, aukstā ūdens radīto možumu un citas pirtī lietotās dabas veltes. Dažādi aromātiskie un ārstniecības augi, pirtī iztvaicēti, aplieti vai mērcēti, uz cilvēka veselību un noskaņojumu iedarbojas īpaši labi, jo gan cilvēks, gan augs pirtī atrodas vienotā enerģētiskajā laukā. Mājas pirtī ģimenes vajadzībām lietotos augus ir ērti ieaudzēt turpat pie pirts speciālā dobē. Vasarā tos var saplūkt svaigus, bet ziemai sažāvēt slotiņās. Lai lakstaugu slotiņas būtu izturīgākas, tās sien kopā ar kāda atbilstoša koka zariem. Tīras zāļu slotiņas lieto tvaicēšanai, aromterapijai, pirtstējām, vai mazākiem bērniem. Pirts dobei jābūt ne tikai pilnai ar veselīgiem un aromātiskiem augiem, bet arī vizuāli izskatīgai, jo ziedu skaistums ietekmē cilvēka emocionālo labsajūtu, pēc kuras dodamies uz pirti. Aiz tējasaugiem var slieties kāds ogu krūms, kas noder gan pirts procedūrām, gan veldzējošam dzērienam, gan aizsedz plašākam skatam intīmo pirts teritoriju. Šajā rakstā apskatīšu iespējamos ziemcietīgos pirts dobes lakstaugus.

 

Vībotne (Artemisa vulgaris,lat.) – viens no svarīgākajiem pirts procedūru augiem, visspēcīgāk attīrošais lakstaugs. Atbrīvo no negatīvām enerģijām, no stresa, no emocionāla sasprindzinājuma. Reizē – veicina organisma fizioloģiju, šķidrumu plūsmu un hormonu darbību. Vībotne dod veselīgu miegu un labus sapņus pēc pirts, kā arī uzlabo prāta darbību. Tā veicina cilvēka spējas piepildīt savas dziļākās vēlmes, tādēļ senākos laikos Eiropā vībotne bieži lietota maģiskos rituālos. Vībotņu kompreses labvēlīgi iedarbojas uz ādu un locītavām. Reti, bet gadās, ka šis augs izsauc alerģisku reakciju. Dobē vībotne aizņem ievērojamu vietu, tā ir augsta un nav visai izskatīga – zied sīkiem pelēkzaļiem ziediņiem. Stādāma aizmugurē citiem ziedaugiem. Ļoti izturīgs, pieticīgs, daudzgadīgs augs, vairojas pašizsējā. Bieži sastopama savvaļā sētmalēs, ceļmalēs un citās cilvēka pamestās vietās, kur absorbē cilvēka atstātos enerģētiskos sārņus. Šīs īpatnības dēļ vībotni bieži nenovērtē, jo uzskata par necilu savvaļas lakstu, kas aug mēslainēs, taču šis augs to visu spēj transformēt un vēl palīdz attīrīties cilvēkam pašam. Ja vībotni vāc līdz ziedēšanai un strauji izžāvē, tā saglabā pelēkzaļo krāsu, bet, vākta pēc ziedēšanas vai vēsākā laikā, žūstot nomelnē. Melnās vībotņu slotas ir pat iedarbīgākas par zaļajām, līdzīgi kā apšu lapas. Stādi vai sēklas jāmeklē pašiem, tie atrodami bieži visā Latvijā, ļoti viegli pārstādāmi un neprasa nekādu kopšanu. Labi jūtas kā saulē tā pusēnā.

Vērmele (Artemisia absinthium,lat.) – vībotnes radiniece, kam arī piemīt attīrošās īpašības, taču izteiktāka ir spēcinošā un stimulējošā iedarbība. Pirtī vērmele nostiprina cilvēka enerģētisko lauku, veicina mērķtiecību un prāta skaidrību, kā arī attīsta intuīciju. Iekšķīgi lietojot un tveicējoties vērmele iedarbojas antiseptiski, tā stimulē visu gremošanas sistēmu, attīra aknas un ādu, palīdz samazināt lieko svaru. Vērmeles uzlējums pēc garšas ir stipri rūgts, tādēļ to nejauc kopā ar citiem augiem, bet lieto tīri dziednieciskos nolūkos. Pirts garam, slotiņām un kompresēm vērmeli droši var lietot kopā ar citām zālītēm. Dārzā vērmele labi jūtas saulainā vietā, smilšmāla augsnē. Tās pelēkais lapojums labi izskatās blakus augiem ar tumšākām lapām. Vērmele, līdzīgi kā vībotne un estragons, palīdz īslaicīgi mazināt sāpes, it sevišķi galvassāpes un muskuļu sāpes.

Estragons (Artemisia dracunculus, lat.) – vībotnes un vērmeles viseksotiskākais radinieks, kas Latvijā nav tik iecienīts, taču labi aug un arī pārziemo, vienīgi Vidzemē, un kailsala ziemās jāpiesedz ar lapām vai salmiem. Estragonam piemīt antibakteriālas īpašības, tādēļ to lieto konservēšanā, bet pirtī tas noderēs dažādu infekcijas slimību izplatības laikā. Estragona uzlējums, līdzīgi kā vērmele, uzlabo gremošanu un vielmaiņu, taču garšo daudz labāk. Tas arī ir viens no dabiskajiem antidepresantiem, tāpat kā kalmes un asinszāles. Estragons nostiprina nervu sistēmu un uzlabo garastāvokli, taču neuzbudina. Arī šis nav īpaši dekoratīvs augs, aug gan saulē, gan vieglā noēnojumā, un, salīdzinot ar vībotni, ir prasīgāks pret augsnes auglību. Estragons vairo vīrišķo enerģiju, piemērots tiem, kam patīk izcelties sabiedrībā un uzņemties atbildību.

Vīgrieze (Filipendula ulmaria, lat.) – brīnišķīgs, aromātisks, dekoratīvs augs, kas vēlas mitrāku augšanas vietu un bagātāku,trūdaināku augsnes sastāvu. Savvaļā Latvijā grāvmalās un upmalās bieži aug parastā vīgrieze, retāk lielziedu vīgrieze (F.vulgaris, lat.), kas aug sausākās vietās un vairāk piemērota dārza apstākļiem, tādēļ tiek arī kultivēta. Dārzos var audzēt arī sarkano vīgriezi (F.rubra, lat.), kam izveidota šķirne ar tumšsārtiem ziediem ‘Venusta’. Visas vīgriezes viegli pavairojamas un kopjamas, vienīgi jāraugās, lai vasarā neizkalstu. Vīgriezes zied vasaras vidū, un drīz pēc noziedēšanas to lapas kļūst plankumainas. Tādēļ tās stāda dobes vidū, lapas pēc noziedēšanas nogriež un sasien slotiņām. Ja ziedus laicīgi nogriež, tie var uzziedēt atkārtoti. Pirtī lieto gan vīgriežu ziedus, gan lapas – ziedus vairāk uzlējumiem, bet lapas var likt jauktajās slotiņās vai izmantot nomierinošam lāvas paklājam. Vīgrieze ir relaksējošs augs, taču uz dažiem cilvēkiem tās ziedi iedarbojas pretēji – rada uzbudinošu efektu. Lapām arī ir nomierinošas īpašības, un tās labi palīdz saaukstēšanās slimību gadījumos. Estragona aromāts atbaida mušas un kaitēkļus, tādēļ tas dārzā kalpo kā dabisks insekticīds.

Biškrēsliņš (Tanacetum vulgare, lat.) – dekoratīvs tējasaugs ar saldi rūgtenu aromātu. Aug arī savvaļā,lauku ceļmalās un mālainās pļavās. Parastajam līdzīgs ne visai populārs kultūraugs ir Balzama biškrēsliņš (Tanacetum balsamita, lat.), saukts arī par Balzampīpeni, kas ir lielāka auguma, sulīgāks un aromātiskāks. Biškrēsliņi ir izteikti spēcinoši augi, to aromāts uzmundrina un tonizē, bet iekšķīgi lietots uzlējums stimulē aknu, žults un kuņģa darbību. Ar biškrēsliņiem jāuzmanās grūtniecēm, jo tie cilvēka enerģiju vērš uz āru, taču topošai māmiņai tā ir pretēja – sargājoša, iekšēja. Toties ļoti piemērots šis augs ir tiem, kam ir aktīva sociālā dzīve, kas veido karjeru vai meklē savu ceļu dzīvē, kam nepieciešams vadīt savas emocijas un spēkus. Biškrēsliņi, atkarībā no augsnes auglības, izaug 0,5-1m gari, tie zied vasaras otrā pusē lieliem, silti dzelteniem ziedu čemuriem. Pirts vajadzībām vācami ziedēšanas sākumā. Balzama biškrēsliņus var meklēt pie stādaudzēšanas entuziastiem vai kādā vecmāmiņas dārzā, bet parastos vislabāk izrakt kaut kur savvaļā vai ieaudzēt no sēklām. Parastajam biškrēsliņam izveidota kultūršķirne ‘Crispum’ ar kuplāku ceru, zemāku augumu ( līdz 0,5m) un koši dzeltieniem ziediem.

Pelašķis (Achillea millefolium, lat.) – populārs tējasaugs ar plašu iedarbību. Latvijā aug savvaļā, veido 30-50 cm augstus cerus, kas zied pelēcīgi baltiem ziediem. Dārzos mēdz audzēt kultūrformas, kam ziedu kurvīši lielāki, dažādos rožaini sārtos, retāk oranžos toņos. Pelašķis ir saulmīlis, aug smilšmāla augsnēs, samērā pieticīgs, labi sadzīvo ar citiem dobes augiem. Ziedēt sāk jūlijā, un, laicīgi apgriezts, var uzziedēt vēl pāris reizes līdz par septembrim. Pirtī tiek lietots gan tīrās, gan jauktās slotās, uzlējumiem, kompresēm, masāžām,u.c. Šis enerģētiski spēcīgais augs nostiprina cilvēka aizsardzības spējas, vairo pašapziņu un drosmi, palielina psihisko enerģiju. Ārīgi lietots, pelašķis palīdz dziedēt brūces un ādas slimības, bet iekšķīgi tas nostiprina aknu, aizkuņģa un gremošanas sistēmas darbību, palīdz pret klepu un saaukstēšanos, dziedē plaušu slimības. Ķīnā pelašķi izmanto I-czin zīlēšanā, jo tas palīdzot uztvert ziņas no informatīvā lauka.

Piparmētra (Mentha piperita, lat.) – aromātisks augs ar atvēsinošu, svaigu smaržu, laikam vispopulārākais tējasaugs. Piparmētrai ir īpatnēja iedarbība – tā līdzsvaro nervu sistēmu, nomierina un atslābina, uzlabo garastāvokli, taču neļauj aizmigt. Tiem, kas mokās ar bezmiegu, vakara stundās no piparmētras jāizvairās, taču tā ieteicama no rīta un pa dienu. Mētru aromāts atsvaidzina domāšanu un uzlabo atmiņu, var mazināt migrēnas tipa galvassāpes. Iekšķīgi lietota, piparmētra regulē gremošanu un sirdsdarbību, pēc makrobiotiskas principiem - vairo JAN enerģiju organismā. Piparmētras tēju iecienījuši tie, kas nodarbojas ar jogu un dažādām elpošanas praksēm, jo tā atbrīvo elpceļus. Dārzā šī mētra strauji izplešas, tādēļ tai jāparedz pietiekami daudz vietas. Piparmētra labāk jūtas kāda koka vai krūma paēnā, viegli mitrā un pietiekami auglīgā augsnē, noteikti ne saulē un sausumā. Savvaļā īstā piparmētra Latvijā neaug, bet mežmalās un mitrās upmalās var atrast lauku mētru vai upesmētru. Tās ir līdzīgas dārza mētrai, bet ar maigāku aromātu un saldāku garšu. Izveidotas dažādas piparmētru šķirnes, kas atgādina ābolu, ananāsu, apelsīnu, vai pat šokolādes smaržu, un atbilstoši tiek dēvētas. Arī vizuāli tās atšķiras – ir piparmētras šķirnes ar pūkainām, pelēcīgām lapiņām, ar koši zaļām, violeti tonētām vai baltraibām lapām. Šķirnes īpašības saglabājas, ja mētras pavairo veģetatīvi – dalot cerus vai ar spraudeņiem, sētās piparmētras atgādina vienkārši stipras lauku mētras.

Raudene (Origanum vulgare, lat.) – pazīstama arī kā garšaugs Oregano, ko bagātīgi lieto Vidusjūras virtuvē. Izteikti līdzsvarojošs augs – ja cilvēks ir noguris, raudene uzmundrina, bet, ja piedzīvots lielāks stress, nomierina un atslābina. Līdzīga regulējoša iedarbība ir raudenes uzlējumam uz gremošanas sistēmu – tā veicina aizkuņģa darbību un vielmaiņu, reizē mazinot kuņģa skābumu, ja tas nepieciešams. Var teikt, ka šis augs pats atrod, kur cilvēka organismā izjaukts līdzsvars, un to atjauno. Ar raudeni jāuzmanās vienīgi vīriešiem pusmūžā – tā var mazināt potenci un vēlmi pēc pretējā dzimuma, taču šo īpašību var veiksmīgi izmantot, lai noregulētu pusaudžu hormonālās svārstības. Raudenes aromāts atgādina mārsilu vai majorānu. Latvijā vietām pļavās sastopama savvaļā, taču biežāk tiek kultivēta. Tā dekoratīva, vidēji augsta ziemciete, kas vienā vietā aug ilgi un pati labi vairojas. Labāk jūtas piesaulē, taču var augt arī pusēnā. Violetie ziediņi uzzied jūlijā un, laicīgi nogriezti, var izziedēt vēlreiz. Interesanta ir raudenes šķirne ‘Aureum’ ar dzeltenu lapojumu, taču tā ir mazāk iedarbīga pirts vajadzībām, līdzīgi kā visi dzeltenlapainie augi.~

Melisa (Melissa oficinale, lat.) – pēc iedarbības līdzīga piparmētrai, bet maigāka, saudzējošāka. Aromāts atgādina citronu, tādēļ to mēdz saukt par citronmētru. Melisa gan ārēji, gan iekšēji lietota, līdzsvaro sirdsdarbību, mazina nogurumu, veicina pozitīvu domāšanu un palīdz pret saaukstēšanos. Melisa ļoti piemērota jaunajām māmiņām un bērniem, taču reizēm cilvēkiem pret šo augu ir alerģija. Šis aromātiskais augs, līdzīgi kā mētras, labāk aug viegli noēnotā vietā. Ceri nav pārāk plaši, augstumā 30-50 cm. Ziediņi violeti, bet neizteikti, tādēļ melisa vairāk iederēsies dobes malā vai aizmugurē. Stiebri nav izturīgi, tādēļ vairāk lietojama uzlējumiem, kompresēm, pirtstējām vai tvaicēšanai.

Salvija (Salvia oficinale,lat.) – augs ar ļoti spēcīgu un plašu dziedniecisko iedarbību, aromātisks un garšīgs tējā, iecienīts arī kā garšaugs. Pirtī to nevajadzētu lietot tiem, kas maz svīst, jo šis augs svīšanu nedaudz samazina. Šī īpašība noder sievietēm menopauzes laikā. Salvija regulē asinsspiedienu, nostiprina nervu sistēmu, uzlabo smadzeņu darbību un asinsriti, dziedē iekšējos un ārējos iekaisumus, attīra organismu un enerģētisko lauku. Iekšēji lietota, sievietēm palielina iespēju tikt pie bērniņa, bet vīriešiem mazina potences traucējumus ar psiholoģisku izcelsmi. Līdzīgi kā asinszāle, atjauno asins sastāvu. Kā dārza augs salvija ir dekoratīva ar pelēki sudrabaino lapojumu un violetajiem ziediņiem, kas uzzied vasaras nogalē. Augs ir salīgs, ziemā jāpiesedz ar lapām, kūdru vai salmiem. Pavasarī mēdz vēlu mosties, taču parasti saknes pārziemo, ja arī laksti apsalst. Stādāma samērā sausā, saulainā vietā, aizvējā, kūdras – trūdzemes – smilšu maisījumā. Salvijas dziednieciskās īpašības ir pietiekami vērtas, lai auklētos ar šo augu. Pavairot to visvieglāk var ar noliekteņiem vai sēklām. Salvijas laksti nav augsti, tādēļ nav piemēroti slotām, taču tie noder pirtstējām, pinduļiem un kompresēm.

Izops (Hyssopus oficinalis,lat.) – vairāk zināms kā garšaugs, taču pirtī ļoti noderīgs, jo labi regulē asinsspiedienu un atsvaidzinoši smaržo. Izopa uzlējums mazina slāpes un pārmērīgu svīšanu, kā arī regulē gremošanas un zarnu trakta darbību. Šo augu neiesaka grūtniecēm, jo tas pārlieku sakoncentrē vīrišķo enerģiju organismā un aktivizē to darbībai. Izops piemērots tiem, kam dzīvē gaidāmas vai vēlamas pārmaiņas, tas palīdz sakopot spēkus pērējai jaunā dzīves kvalitātē. Šis augs ir ļoti dekoratīvs, veido kompaktus, ap 30cm augstus cerus. Vasaras vidū izops uzzied spilgti zilām ziedu vārpām, kas pievilina bietes, spāres un taureņus. Pavairojams ar sēklām, spraudeņiem vai noliekteņiem. Pārziemo samērā labi, jāpiesedz vienīgi stiprā kailsalā Vidzemē. Labi jūtas saulainā vietā, viegli kūdrainā augsnē, tādēļ to mēdz stādīt mulčētajos akmensdārzos kā dekoratīvu augu. Sažāvēts ļoti ilgi saglabā aromātu, tādēļ mazas izopa slotiņas var izkarināt telpās gaisa aromatizēšanai.

Rūta (Ruta graveolens lat.) – lietuviešu nacionālā puķe, pie mums maz lietota, jo dažiem cilvēkiem izsauc alerģisku ādas reakciju. Neskatoties uz to, rūta ir ļoti vērtīgs aromaterapijas augs, šādi to var lietot visi cilvēki. Tai piemīt insekticīdas (kukaiņus atbaidošas) un baktericīdas īpašības, tā nostiprina imunitāti infekcijas slimību laikā arī tad, ja tiek lietota tikai gara uzmešanai. Rūta spēj uzlabot garastāvokli, mazina depresiju, nostiprina sirdsdarbību un veicina prāta darbību. Īpaši piemērota radošu profesiju pārstāvjiem. Dārzā tā izaug ap pusmetru gara, sīkām, gludām, pelēkzaļām lapiņām. Vasaras otrā pusē uzzied pelēcīgi dzelteniem ziediņiem. Nav īpaši dekoratīva, bet aromātiska un noderīga. Pārziemo samērā labi, bet pavasaros lēni mostas. Jāgriež uzmanīgi, atstājot koksnainos stublājus ar dažām lapām nākošam gadam. Aug trūdvielām bagātā augsnē, vieglā pusēnā vai saules pusē.

Lavanda (Lavandula angustifolia, lat.) – augs ar izsmalcinātu aromātu, Latvijā parasti tiek kultivēts kā dekoratīvs augs, tomēr plaši lietots aromaterapijā. Smarža atbaida kaitēkļus, kodes, tādēļ to jau izsenis izmanto telpu un veļas aromatizēšanai. Kukaiņi, kam nepatīk šis aromāts, ir arī odi, kas vasarās bieži traucē pirtsprieku baudītājiem. Lavandas lapiņu pikantā garša padara to par eksotisku garšvielu - iecienītu Vidusjūras virtuvē, bet harmonisku arī latviskiem ēdieniem. Lavandas iedarbība ir reizē nomierinoša un spēcinoša, tā harmonizē, atvaira depresiju, rada prāta un emociju saskaņu, palīdz veidot pozitīvas domas un atver sirdi mīlestībai. Uzlējums, iekšķīgi lietots, mazina klepu, iesnas un aizsmakumu, remdē sāpes un atslābina saspringtu muskulatūru un veicina veselīgu miegu. Kā dārza augs lavanda ir nedaudz salīga, pavasaros vēlu mostas, taču pavisam neizsalst. Aukstākās ziemās to var piesegt vai mulčēt saknes. Pavairojama ar spraudeņiem vai noliekteņiem, var arī ar sēklām, bet tās samērā slikti dīgst un lēni aug. Lavanda ir salīdzinoši zems augs, parasti ap 40 cm augsta, tādēļ stādāma dobes priekšējā, saulainākajā malā. Aug parastā, viegli kūdrainā dārza augsnē, kas nav pārāk mitra, bet arī neizkalst. Labi jūtas blakus skujeņiem, zem mizu mulčas. Lavandas jāgriež uzmanīgi, atstājot katru gadu pāris cm zariņu no pieauguma, ap saknēm pieraušot kūdras, augsnes vai mulčas uzkalniņu. Lavandām izveidotas vairākas interesantas šķirnes, piemēram ‘Rosea’ ar maigi rožainiem ziediem, ‘Melissa’ ar krēmbaltiem, vai ‘Blue Scent’ ar tumšiem, violetziliem ziediņiem. Lapojums vairāk vai mazāk sudrabpelēks, smalks un aromātisks. Līdzīgi kā izops, arī kaltētas lavandas ilgi saglabā smaržu, tādēļ to slotiņas var izkarināt gan pirtī virs lāvas, gan atpūtas telpās.

Asinszāle (Hypericum perforatum, lat.) – pie mums vēl nenovērtēts aromaterapijas augs ar izteiktu nervu sistēmu atjaunojošu un nostiprinošu iedarbību. Lofanta uzlējums palīdz saglabāt jaunību, veicina vielmaiņu un regulē gremošanu. Tā aromāts veicina saskaņu cilvēku starpā, uzlabo savstarpējo enerģētisko apmaiņu, tādēļ šis augs īpaši piemērots intīmai atmosfērai divatā vai ģimenes lokā. Iedarbība ir uzmundrinoša, it īpaši uz vīriešiem. Sakņu biostimulējošā iedarbība līdzinās žeņ-šeņ preparātiem. Lofants pieder panātru dzimtai, labi aug trūdainā smilšmāla augsnē, taču ir salīgs – Vidzemē un kailsala ziemās arī citur Latvijā to vēlams piesegt. Viegli pavairojams ar sēklām vai ceru dalīšanu. Latvijā lofants mēdz izaugt līdz 50-60cm augstumam, bet savā dzimtenē austrumu zemēs sasniedz pusotru metru. Violetās ziedu vārpiņas koši izceļas uz zaļo lapu fona, kas šo augu padara ļoti dekoratīvu. Tas ir arī labs nektāraugs, pievilina lidojošās puķes – taureņus.

Lofants (Lophantus anishatus,lat.) – vislabākais dabiskais antidepresants, enerģētiski spēcīgs augs ar plašu dziedniecisko iedarbību. Nav īpaši aromātiska, taču izturīgo kātu dēļ piemērota jauktajām slotām. Labi sader ar liepu, ozolu, osi un pīlādzi. Ja asinszāļu ziedus vairāk lieto uzlējumiem un pirtstējām, kātus satin pinduļos un masāžas slotiņās. Asinszāle nedaudz ceļ asinsspiedienu, viegli stimulē sirdsdarbību, kas jāņem vērā tiem, kam tas tāpat jau ir paaugstināts. Šis augs uzlabo gan organisma aizsargspējas, gan komunikācijas spējas – attīsta redzi, dzirdi un mazina runas defektus. Iekšķīgi lietota, asinszāle atjauno asins sastāvu, veicina nieru un aknu darbību, mazina vēdersāpes un locītavu sāpes, dziedē brūces, un galvenokārt – atjauno un spēcina nervu sistēmu. Kā dārza augs asinszāle ir dekoratīva līdz noziedēšanai, pēc tam lapas kļūst plankumainas, tādēļ jāgriež tieši ziedēšanas laikā. Vidēja auguma izturīgā ziemciete labi jūtas saulainā, atklātā vietā, vai nelielā paēnā. Vairojas ar sēklām, arī pašizsējā. Vecākiem augiem var dalīt cerus. Asinszāle bieži sastopama savvaļā, taču dārzu vajadzībām izveidotas arī šķirnes ar kuplākām ziedkopām un citu toņu ziediem, piemēram ‘Gladis Brabazon’ ar lielākām lapām un oranžiem ziediem, vai ‘Topāzs’ ar lielu dziedniecisko vielu saturu.

Mātere (Leonurus, lat.) – lielisks nomierinošs un sirdsdarbību līdzsvarojošs augs. Sastopamas divu veidu māteres – Sirdsmātere (L. Cardiaca), kas parasti tiek kultivēta, un Piecdaivu mātere (L. Quinquelobatus), kas Latvijā mēdz augt arī savvaļā. Iedarbība abām līdzīga, taču tās nevajadzētu lietot tiem, kam ir pazemināts asinsspiediens un lēna sirdsdarbība. Mātere ir viens no labākajiem augiem, kas palīdz bezmiega gadījumos, atslābina stresa situācijās, mazina sirds spazmas un pazemina asinsspiedienu. Tās uzlējums ir rūgts, tādēļ pirtī māteri vairāk lieto slotās kopā ar bērzu vai vītolu, arī relaksējošos pirtstēju maisījumos un tvaicējošām aplikācijām. Augs ir liela auguma, līdz pusotram metram, samērā dekoratīvs – pelēkzaļās lapas dziļi šķeltas, galotnēs rožaini violeti ziedi. Kātu apakša mēdz būt bez lapām, tādēļ stādāms starp citiem lielākiem lakstaugiem. Māteres labi pārziemo, ir izturīgas, aug dažādos apstākļos, un pavairojamas ar sēklām vai ceru dalīšanu.

Paparde (ģints Pteridiaceae, lat.) – viens no pirts rituālu iecienītākajiem augiem. Pirtī lieto dažādas paparžu sugas, kas gan sastopamas savvaļā, gan ieaudzētas dārzos. Īstu kultūršķirņu šiem augiem nav, taču dārzā tās labprāt aug līdzās lielākiem kokiem, pat ozoliem, zem kuriem gandrīz nekas cits neaug. Slotās retāk lietots augs, jo nav izturīgs, bet piemērots lāvas pārklāšanai, tvaicēšanai un ietīšanai. Paparžu aplikācijas labi palīdz reimatiskajām un citām locītavu sāpēm, atjauno enerģētiskos resursus un fiziskos spēkus. Enerģētiski visaktīvākās papardes ir ap vasaras saulgriežu laiku, kad arī tiek vāktas. Tās attīsta mīlestības jūtas, taču vairāk nevis fiziskās, bet garīgās mīlestības – papardēs nesatiek vīrus un sievas, bet dvēseles radiniekus, kas dod savstarpēju atbalstu attīstībai.

Nātre (Urtica dioica, lat.) – parasti tiek nīdēta no dārziem kā nezāle, taču ap pirtiņu kādu nātru puduri ir vērts atstāt. Lai saknes neizplestos pa visu dārzu, to var iestādīt kādā kastē vai lielā, zemē ieraktā puķu podā. Nātrei piemīt tonizējošas un asinsriti veicinošas īpašības, ārīgi tā dziedē dažādas ādas un locītavu slimības. Laksti nav izturīgi, tādēļ lietojami kompresēm, tvaicēšanai, vannošanai vai arī kopā ar izturīgākiem lakstiem un koku zariem slotās. Nātru uzlējumā skaloti mati kļūst biezāki un vijīgāki, nostiprinās matu saknes. Iekšķīgi nātru tēja uzlabo asins sastāvu, likvidē mazasinību un palielina dzelzs saturu organismā. Nātre uzlabo aknu un nieru darbību, kā arī veicina asins recēšanu. Vasarā reizēm var nopērties ar svaigu, viegli sildītu nātru slotiņām – tas dod mundrumu un elastību ādai, veicina vielmaiņu un asinsriti.

Dadzis (Arctium lappa, lat.) – bieži sastopams savvaļā, kā nezāle sētmalē, tādēļ nepietiekami novērtēts. Lielās lapas ir ļoti dekoratīvas, ja dadzis aug nevis kādā aizaugušā kaktā, bet kārtīgi iestādīts dobē un apkopts. Arī ziedu bumbulīši, kas ķeras drēbēs, ir interesants akcents koptā pirtsdārziņā. Dadzis ir divgadīgs, pats strauji vairojas, izsējoties tuvākā apkārtnē. Lai sējeņus savāktu vienkopus, pavasarī tos pārstāda paredzētajā vietā. Pirtī lietojamas dadža lapas aplikācijām un ietīšanai, vairāk gan svaigā veidā. Labi palīdz pret dažādām ādas slimībām, apdegumiem, izvelk sāļu nosēdumus no locītavām, lielisks līdzeklis pret audzējiem (gan iekšķīgi, gan ārīgi). Dadža lapas uz lāvas caur ādu velk ārā no organisma dažādas kaitīgas vielas, atjauno fizisko spēku un mazina iekaisuma procesus organismā. Dadžu bumbulīši patīk bērniem, un ne velti – tie stiprina imunitāti un dod spēku, tādēļ vajag ļaut bērniem ar tiem spēlēties!

 Vasaras laikā, kas daba un dārzi slīkst ziedos, pirts procedūrām var izmantot visus ziedaugus, kas patīk pēc izskata un smaržas – tos liek uz lāvas, uzmet pirts gariņam, sien svaigās slotās, skalo matus un sevi, un dara jebko citu, ko vien fantāzija ļauj!


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .