Veselībai jābūt garšīgai!

Mēs sastāvam no tā ko ēdam – tātad organisma atveseļošana sākas virtuvē! Mēs vēlamies popularizēt veselīgu, garšīgu un dabisku uzturu ikvienas mājas virtuvē, jo pati Daba ir mūsu vislabākais dziednieks – jāmāk tikai izmantot tās dāvātās veltes. Cilvēka organismu vispozitīvāk ietekmē pārtika, kas audzēta dzīvesvietas reģionā dabiskā vidē – tā uzlabo veselību un stiprina garu.

 Ikviens garšaugs uzskatāms arī par ārstniecības augu, jo satur lielu daudzumu ēterisko eļļu, fitoncīdu, vitamīnu un minerālvielu. Tāpat liela daļa ārstniecības augu izmantojami ēdienu bagātināšanai un tējām. Kas gan var būt nomierinošāks par tasi kūpošas zāļu tējas ziemas vakarā?! Kādēļ ēdienu gatavošanā izmantot no citām valstīm ievestās garšvielas un ķīmiskos garšas uzlabotājus, ja tepat var izaudzēt visu nepieciešamo, lai radītu garšas brīnumu katrā virtuvē!

Pie katra garšauga pievienots IŅ/JAN indekss, kas apzīmē attiecīgās enerģijas intensitāti augā. To var izmantot tie, kas iecienījuši makrobiotisko virtuvi un diētas.

Salāti


JAN 1

Pazīstamākais no lapu dārzeņiem, kas bijuši iecienīti jau Ēģiptē faraonu laikos. Veido dažādas formas un krāsas lapu rozetes. Lapām maiga garša, bet dažām šķirnēm tās pie pamatnes rūgtenas. Viengadīgs augs, ko var audzēt no marta līdz oktobrim.

Virtuvē – populārākais zaļo salātu dārzenis, noder arī ēdienu dekorēšanai. Karsēti zaudē daļu uzturvērtības, arī kaltēt nevar.

Veselībai – satur dažādas organiskās skābes viegli uzņemamā veidā. Pozitīvi ietekmē nervu sistēmu, veicina holesterīna izdalīšanos, regulē nieru un zarnu darbību, ieteicami aknu atveseļošanai. Rada sāta sajūtu, atjauno gremošanas funkcijas. Regulē asinsspiedienu. Pasargā no liekā svara, kā arī no sirds un asinsrites darbības traucējumiem.

Rukola


JAN 2

Lapu salāti ar Vidusjūras izcelsmi un izteiktu, īpatnēju garšu. Lapas dziļi šķeltas, dekoratīvas, 5-20 cm garas. Aukstumizturīgs un samērā ātraudzīgs dārzenis, ko var sākt audzēt jau ziemas beigās līdz pat vēlam rudenim.

Virtuvē – rukolai ir spēcīga riekstu un siera garša, to parasti lieto pie salātiem vai biezpiena un dārzeņu ēdieniem. Interesanti garšo kopā ar Mocarellas sieru, tomātiem un brokoļiem, taču bieži tiek lietota arī pie zivju ēdieniem un kabačiem. Karsējot īpatnējā garša daļēji zūd, tādēļ parasti rukolu lieto svaigā veidā.

Veselībai – rukolas lapas uzlabo gremošanu un sirdsdarbību, ieteicamas vecākiem cilvēkiem organisma funkciju aktivizēšanai un darbaspēju atjaunošanai. Rukolas regulāra lietošana uzturā nodrošina ilgu un darbīgu mūžu un krietni samazina ierastās medikamentu devas. Labvēlīgi iespaido aizkuņģa dziedzeri un žults izdalīšanos, kas nepieciešama pārtikas vielu uzņemšanai. Līdzsvaro organisma hormonālo darbību.

Lapu pētersīļi


JAN 3

Divgadīgi garšaugi, kas reizēm aug kā daudzgadīgi. Izaug samērā lēni, taču, ziemā pārnesot telpās, ražo visu ziemu. Pētersīļu dzimtene ir Vidusjūra, tādēļ tos plaši lieto šī reģiona valstu virtuvēs, kaut gan arī latviešu galdā tie jau kļuvuši tradicionāli. Senajā Grieķijā pētersīļus uzskatīja par svētu augu. Tiem ir tumšzaļas dalītas lapas, stingri kāti un baltas ziedkopas. Garša izteikta, ļoti patīkama.

Virtuvē – ļoti plašs pielietojums, gan svaigā, gan žāvētā veidā, gan siltajos ēdienos. Labi der pie zivju ēdieniem, medījuma, putnu gaļas.

Veselībai – labvēlīgi ietekmē aknu un žults darbību, sirdsdarbību un vielmaiņu. Ieteicami nieru slimniekiem, atsāļo organismu un izvada indīgās vielas. Noderīgi striju profilaksei grūtniecēm, jo uzlabo ādas elastību. Bieži iekļauti diētu sastāvā, jo aktivizē organismu un noņem nogurumu. Aktivizē domāšanu un smadzeņu apasiņošanu, tādēļ būtu jāēd pusaudžiem un studentiem, kā arī citiem garīga darba darītājiem. Dažādu iemeslu dēļ palīdz pret galvassāpēm.

 

Krokainie pētersīļi

Lapu pētersīļu paveids ar izteikti krokainām lapām. Lieto tāpat kā lapu pētersīļus, kā arī biežāk izmanto ēdienu dekorēšanai.


Lapu sinepes


JAN 2

Ātraudzīgs, viengadīgs lapu garšaugs, ko viegli izaudzēt visu gadu, arī ziemā siltumnīcā. Lapām maiga sinepju garša. Pārtikā var lietot arī sinepju sēklas, taču tās ienākas mazāk kā sēklu sinepēm. Lapas aug kuplā rozetē, kā arī vēlāk uz stublāja. Tās ir ovālas, gaiši zaļas, pūkainas, nedaudz krokainas.

Virtuvē – Pikantā garša labi sader ar gaļas un zivju ēdieniem. Sinepju lapu mērce aizstāj sinepju sēklu pastu, tā ir maigāka un svaigāka. Garšu saglabā arī viegli karsētas lapas, tās var pievienot dažādiem ēdieniem gatavošanas beigās. Ziemas garšaugs, piestāv ziemas ēdieniem. Var lietot arī kaltētas lapas pie zupām un sautējumiem.

Veselībai – ļoti labs līdzeklis aknu un žults slimību ārstēšanai, palīdz sagremot grūti uzņemamu pārtiku, tādēļ bieži tiek lietotas svētku galdā, kur daudz dažādu nesavietojamu ēdienu. Efektīgi palīdz pie locītavu iekaisumiem, artrītiem, reimatismiem. Rada siltuma sajūtu. Uzlabo asinsvadu izturību, profilakses līdzeklis sklerozēm un insultiem, pazemina asinsspiedienu. Pozitīvi ietekmē ādas veselību un apasiņošanu, palīdz pret ekzēmām, ēdēm un citām ādas slimībām. Kaltētu sinepju lapu uzlējums palīdz pret klepu un saaukstēšanā slimībām, attīra bronhus.

Kressalāti


JAN 1

Visātrāk izaudzējamais garšaugs, ko var audzēt visu gadu ļoti pieticīgos apstākļos. Kressalātu dzimtene ir Ēģipte, un tagad to lieto visā pasaulē. Lietojams, kad izaudzis 5-15 cm garumā, pēc tam pāraug un pārkoksnējas. Lapiņas sīkas saliktas, īpatnēju pikantu garšu.

Virtuvē – lietojami svaigi vai nedaudz termiski apstrādāti. Žāvēšanai nav piemēroti. Sader ar gaļas ēdieniem, salātiem, siera un biezpiena ēdieniem. Sīki sagrieztus kresalātus mēdz pārbērt zupām, buljoniem, omletēm. No dārzeņiem labi savietojams ar tomātiem, baklažāniem. Neder pie kāpostu un kabaču ēdieniem. Izteikti svaigs aromāts.

Veselībai – galvenais pluss ir izteikti antimikrobā iedarbība, kas svarīgi ziemā saaukstēšanās un infekcijas slimību laikā. Bagātīgais fitoncīdu saturs stimulē organisma aizsargspējas. Veicina gremošanu stimulē apetīti. Satur tādus retus un vērtīgus mikroelementus kā magnijs, sērs, dzelzs. Stiprina nervu sistēmu. Labvēlīgi ietekmē plaušu atveseļošanos pie plaušu karsoņiem, pneimonijām un tuberkulozes. Pazemina ķermeņa temperatūru un atvieglo elpošanu.

Dilles


JAN 3

Viengadīgs aromātisks garšaugs, ļoti iecienīts un par tradicionālu dēvēts visdažādāko tautu virtuvēs. Diļļu lapas ļoti dziļi šķeltas, gaisīgas, smalkas. Ierasts lietot diļļu lapas un dzinumus, bet ļoti vērtīgas ir arī ziedkopas un sēklas.

Virtuvē – ļoti plašs pielietojums gan svaigā veidā, gan siltajos ēdienos, gan žāvētā veidā, gan pie marinādēm un sālījumiem. Labi sader ar dārzeņu un zivju ēdieniem, salātiem, omletēm. Bieži izmanto uzkodu un kartupeļu dekorēšanai. Garša raksturīga, bet nav stipra, drīzāk maiga. Lietojot dilles, ēdienam vajag mazāk sāls kā ierasts.

Veselībai – Dilles ir izcils līdzeklis asins sastāva uzlabošanai un cīņai pret ādas slimībām, dažādiem augoņiem, čūlām. Uzlabo gremošanas un zarnu darbību. Pazemina asinsspiedienu, holesterīnu un līdzsvaro nervu sistēmu. Piemīt urīndzenošas īpašības. Dilles palīdz šķīdināt sāļus, attīra locītavas un saistaudus, palielina to elastību. Ieteicamas pusaudžiem straujas augšanas periodā, arī veciem cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Avotkreses


JAN 1

Daudzgadīgs garšaugs, nedaudz atgādina kressalātus, taču stiebri un lapas ir lielāki un kuplāki. Avotkreses lietotas jau senajā Romā epidēmiju laikā aizsardzībai pret infekcijām. Ienestas telpās, tās var zaļot arī ziemā. Aug mitrās vietās, grāvju un dīķu malās.

Virtuvē – kā piedeva gaļas ēdieniem, zupām, arī piena un olu ēdieniem. Garša nedaudz atgādina mārrutkus, samērā asa. Var karsēt, bet nevar uzglabāt žāvētus. Mēdz izmantot kā piedevu marinādēm un sālījumiem.

Veselībai – ļoti labi pasargā no infekcijas slimībām, ieteicams lietot gripas periodā, arī vasarā pie intensīvas slodzes nogurdinātam organismam. Dabiskā antibiotika. Stimulē gremošanu un veicina organismam nepieciešamo vielu uzņemšanu no pārtikas. Stiprina nervu sistēmu, nomierina. Palielina fizisko spēku un izturību. Veicina sārņu un liekā šķidruma izvadīšanu no organisma, tādēļ noder dietām, kas domātas svara samazināšanai. Veicina noturīgu miega režīmu.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .